Prāta filtrs - FOKUSS
Šodien vēlos pievērst Jūsu uzmanību, ārkārtīgi svarīgam mehānismam, kas nosaka, kādu informāciju mēs uztveram un pamanam, un ko palaižam garām.
Pirms lasi tālāk, noskaties šo īso video. Tas ir ļoti svarīgi. Ja nesaproti angļu valodu, tad tas, kas šeit ir jādara, rūpīgi jāskeo līdzi cik piespēles ar bumbu veic baltā komanda.
Nelasi tālāk kamēr nēsi noskatījies video.
-
-
-
-
-
-
Atbilde bija 13, bet tas nav svarīgākais. Vai pirmo reizi skatoties šo video, un skaitot piespēles Tu pamanīji "Lāci, kurš izdejo" cauri spēlētājiem?
Lielākā daļa cilvēku to nepamana.
Kādēļ? Jo fokuss bija uz bumbu un prāts pielika visas pūles, lai pamanītu tikai to, ko meklējam.
Un tas pats notiek arī dzīvē. Un tam ir ļoti racionāli iemesli - mūsu RAS ( Reticular Activating System) jeb Retikulārā aktivizēšanas sistēma - smadzeņu stumbra nervu saišķis, kas filtrē nevajadzīgu informāciju, lai svarīgākais tiktu cauri. RAS ir iemesls, kāpēc, piemēram, iegādājoties jaunu automašīnu, jūs visur sākat pamanīt daudz vairāk tieši šadas mašīnas. Vai piemēram grūtnieces noteitki piekritīs, ka esot stāvoklī, šķiet ka arī visapkārt pēkšni ir tik daudz "puncīšu".
Mēs pamanām to, uz ko fokusējamies. Mūsu smadzenes ik sekundi apstrādā milzīgu apjomu informācijas, kas ienāk caur visām mūsu maņām. Padomājiet, cik vien daudz datu ir mūsu priekša, kaut minūti paskrollējot Facebook. Ja, katram mazākajam sīkumam tiktu pievērsta mūsu uzmanība, smadzens, vienkārši sakot, eksplodētu, uzkārtos no milzīgā informācijas apjoma.
Tādēļ lai mūs lieki nepārslogotu ir šī ģeniāla sistēma, kas filtrē, kam pievērst mūsu uzmanību un kam nē.
Kas nosaka to, ko šis filtrs laidīs cauri un ko nē? Mūsu uzskatu sistēma, pagātnes pieredze, pārliecības, vārdi ko lietojam, un domas ko domājam.
Ilustrēsim piemēru, sauksim mūsu personāžu par Pēterīti. Pēteris ir negatīvi noskaņots par savu finansiālo stāvokli, ir zaudējis darbu un arī cerības, ka situācija uzlabosies. Pēteris sarunās ar līdzcilvēkiem izmanto šādas frāzes:
"Nu nekādi nevaru atrsat normālu darbu"
"Visi darbadevēji kaut kādi krāpnieki, negrib maksāt normālu algu"
"Nav nekādu darba iespēju"
"Visur esmu izmeklējies bet nekā"
"Naudas nav, nekam nepietiek"
Attiecīgi Pētera dzīves scenārijs arī līdzīgi izskatās - viņš kāpj uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem - negodīgiem darba devējiem, pieaugošiem rēķiniem, negaidītiem izdevumiem un izmisumu.
Un nav jau brīnums, jo filtrs ir uzstādīts uz šiem negatīvajiem apgalvojumiem. Un līdzīgi, kā video jūs nepamanījāt lāci, Pēteris var nepamanīt iespējas iegūt labu darbu un sakārtot savas finanses.
Viņam tur pat blakus, kāds varētu runāt par lielisku darba iespēju, bet viņš to pat nedzirdēs.
Apskatīsim vēl vienu piemēru. Ilze ir piedzīvojusi nelaimīgas attiecības un ne vienu reizi vien. Viņa vairs netic vīriešiem un lieto tādas frāzes kā
"Visi vīrieši ir cūkas"
"Viņiem interesē tikai viens"
"Visi normālie vīrieši jau aizņemti"
"Man galīgi neveicas ar vīriešiem"
Un jūs jau varat uzminēt, kāds ir viņas dzīves scenārijs. Šeit atkal lomu spēlē fokuss, kuru ir ietekmējusi pagātnes pieredze un arī uzskatu sistēma. Iespējams Ilze jau bērnībā ieguva šādas pārliecības, jo viņas mātei arī neveicās attiecībās. Un tas ir iesakņojis šo pārliecību "Man nevar būt normālas attiecības"
Un viņai var būt iespēja satikt fantastisku vīrieti, kurš būtu pilnīgi pretējs visiem viņas pagātnē, bet viņa to neuztvers, kā reālu iespēju, jo fokuss liek skatīties tikai uz tiem "sliktajiem"
Šķiet pārāk vienkārši, lai būtu patiesi, bet viss vienkāršais ir ģeniāls. Tikai gribu uzsvērt ka tas ir VIENKĀRŠI bet ne vienmēr VIEGLI.
Ir cilvēku daļa, kas ļoti veiksmīgi izmaina iekšējo dialogu un pavisam drīz jūt arī izmaiņas, bet ir arī daļa, kurai ar to nepietiek, jo zemapziņā ļoti spēcīgi ir iesēdusies kāda pārliecība, kas traucē izmanīt savu realitāti. Bet tas nav spriedums uz mūžu, arī zemapziņu ir iespējams pārrakstīt, ielikt tajā to ko mēs vēlamies, bet pirms to darīt ir jāsaprot - Kas tur jau ir.
Šeit ļoti palīdzoša ir transformatīvā terapija, caur ko mēs varam uziet visas senās pārliecības, limitējošos uzskatus un pagātnes traumas. Vispirms jau tās pamanīt, apzināties un tad sākt izmainīt.
Kad zemapziņas un apziņas mērķi saskan, tad noteik fenomenālas pārmaiņas.
