5 praktiski padomi, kā samazināt stresu
Kā tu reaģē, kad viss nenotiek, kā plānots? Vai tu spēj situācijas uztvert mierīgi? Vai arī satraukums neļauj tev baudīt dzīvi? Lūk, 5 lietas, kas palīdzēs kontrolēt stresu:
1. Guli vairāk. Mūsudienu sabiedrībā ir ļoti bieži sastopami cilvēki, kuri guļ mazāk nekā 6 stundas. Bet eksperti iesaka 6-8 stundas miega pa nakti. Ne tikai, lai atpūstos, bet arī lai sakārtotu mūsu domas. Miegs ir laiks, kad mūsu ķermenis ne tikai atpūšas, bet arī atjaunojas un dziedējas.
Lai miegs būtu kvalitatīvs, pirms gulēšanas vismaz 30 minūtes neizmanto telefonu, vai citas ierīces, tā vietā labāk palasīt grāmatu.
Ja aizmigt traucē rītdienas darāmo darbu sarkaksts, vakarā izraksti uz lapas visu ko plāno paveikt un visas idejas, kas skraida pa galvu, tas ļaus smadzenēm atslābt, ka tu to visu neaizmirsīsi, tādēļ varēsi gulēt mierīgāk.
2. Kusties. Fiziskās aktīvitātes ir ļoti svarīgas, kad runa ir par stresu. Kādēļ? Tad kad mēs esam satraukušies, par kaut vai tikai emocionālu stresoru, tā pat tiek izdalīti stresa hormoni, kuru galvenais uzdevums ir mobilizēt ķermeni cīnīties, vai bēgt reakcijai. Tā ir mūsu bioloģiska īpatnība, kas gadu simtiem atpakļ bija ļoti noderīga, kad stresori lielākoties bija tiešām fiziskas briesmas, piemēram, kā zvēru uzbrukums, un tad bija nepieciešamība fiziski izreaģēt ,bet mūsdienās, kad, mēs stresojam par to, ka kaut ko nepaspējam, ko par mums domā, utt,, stresa hormoni izdalās, bet fiziskas izlādes nav, un tas pamazām sāk grauzt mūsu ķermeni. Tādēļ jebkāda fiziska aktivitāte ir ļoti svarīga, lai izreaģētu uzkrāto stresu.
3. Paņem brīvdienu. Tam nav jābūt atvaļinājumam kūrortā. Diena pludmalē vai pēcpusdiena parkā arī skaitās. Tikai vienalga, kur tu būtu un nedomā par rēķiniem, darbu vai ko citu, kas rada spriedzi. Dari to, kas sagādā prieku. Svarīgi ir veltīt laiku sev!
4. Apstājies. Mums ir tik daudz pienākumu un lietu, par ko domāt, ka mēs pastāvīgi domās esam kaut kur citur, tikai ne šeit un tagad. Pie tam ļoti bieži raizējoties par to, kas vēl nav noticis, un tas ļoti negatīvi ietekmē mūsu ķermeni. Velti kaut pāris minūtes dienā, lai apstātos un pabūtu šeit un tagad. Vienalga vai tā būtu meditācija, kāda elpošanas prakse, pastaiga mežā vai mākoņu vērošana, galvenais, pilnībā tam nododoties. Tādā veidā mēs ķermenim signalizējam, ka tagad viss ir kārtībā, nekas mūs neapdraud, nav neieciešams izdalīt stresa hormonus, lai mūs mobilzētu darbībai. Tā vietā nervu sistēma nomierinās un ķermenis atslābinās.
5. Neuzpūt ziloni no mušas. Mūsu prāts un ķermenis reaģē uz divām lietām - vārdiem, ko mēs sev sakām, un domām, ko vizualizējam savā galvā. Šķietami nevainīgajiem salīdzinājumiem var būt ārkārtīgi spēcīga ietekme uz ķermeni. Vārdi mums stresa situācijās var palīdzēt, redzēt risinājumus, vai tieši pretēji, vēl vairāk apjukt un zaudēt ticību, ka kaut kas vispār ir atrisināms.
Prāts nešķiro, vai tas ko mēs sakam ir patiesība vai meli, un vai tas vispār ir reāli, tas vienkārši to pieņem.
Sakot, piemēram, ka mans darbs mani beidz nost, mēs jūtamies ar vien sliktāk nemotivētāki, turp doties, vai ka man jāizdara vēl miljons darbi pirms varēšu doties pie miera, stresa līmenis dramatiski ceļās.
Bet patiesība jau nemaz nav tik dramatiska, vai ne? Neizmantosim tik spilgtus izteicienus, lai raksturotu situācijas.